It kā jau nekad nevar būt pilnīgi drošs ne par ko. Ja autobusu sarakstā rakstīts, ka pienākšanas laiks ir, piemēram, 13:20, tas nebūt nenozīmē, ka autobuss patiešām pieturā nonāks 13:20. Var būt piecas minūtes ātrāk, vēlāk, nokavēties divdesmit minūtes, un galu galā, īpašos apstākļos, nepienākt nemaz. Viss atkarīgs no virknes vēl citu situāciju un notikumu, kurus mēs nemaz neredzam, nezinām un tajos nepiedalāmies, tomēr tie gala rezultātā ietekmē arī mūs.
Vispār jau katrs, izlasot virsrakstu, pasmiesies – un kurš gan nezina, kāpēc bagāžniekā vajag turēt rezerves riteni? Nupat nesen, braucu uz laukiem – uz kapusvētkiem. Kā jau tas pieņemts – pasēdēšanas, parunāšanās ar sen nesatiktiem radiem un paziņām – latviešu kapusvētku tradīcijas ir labi zināmas un neiznīcināmas. Mājās braukt sanāca jau krietni pēc tumsiņas iestāšanās, bet piecdesmit kilometru no Rīgas, diezgan klusā un tukšā lauku ceļā sapratu, ka kaut kas ar auto nav tā kā vajag. Izkāpu novērtēt – viena riepa gandrīz tukša. Pēc ātras apskates secināju, ka kaut kas nebūt paspējis iedurties riepā un, man braucot, tā lēni, bet neatvairāmi šķīrusies no gaisa. Neko darīt. Uzrotīju piedurknes, ņēmu no bagāžnieka ārā rezerves riteni un mainīju riepu. Labi, protams, ka ritenis bagāžniekā bija.
Skola slaiks ir klāt un, viennozīmīgi, viena no neatņemamām lietām, kas skolnieciņu pavada ikdienas gaitās, ir mugursoma. To, kādu mugursomu izvēlēties, labāk uzticēt pašam tās nēsātājam, jo mainoties gadiem, modei un citām tendencēm, kas spēlē būtisku lomu mugursomas izvēlē, vecāki var nošaut greizi ar savu izvēli, ja tā nebūs pa prātam pašai atvasei. Ņemot vērā to, ka dzīvojam visai modernā laikmetā, ir iespējams izvēlēties pat tādas mugursomas, kādas agrāk rādījās tikai sapņos, bet nu ir kļuvušas par realitāti. Vislabāk mugursomu ir iegādāties interneta veikalos, jo tur ir pieejama lielāka izvēle un arī cenas ir visai patīkamas, kas ir būtisks faktors visiem vecākiem, kuri poš savu bērnu skolas gaitām.
Nesen gadījās piedzīvot nedaudz satraucošu situāciju. Agrs rīts, lietains, nemīlīgs un vēl vējš arī visam papildinājumā. Tā kā jau kavēju, ātri izdzēris rīta kafiju, steidzīgi iekāpu auto un cerēju nedaudz saīsināt ceļu uz darbu – pabraucot nedaudz ātrāk nekā parasti. Līdz brīdim, kamēr iebraucu apļveida krustojumā, saslīdēja auto, gandrīz pazaudēju kontroli pār auto – labi nu ka labi. Krustojumā bez manis neviena nebija, laimīgi izdevās savaldīt auto, tomēr uz pāris sekundēm šķita – viss, ietriekšos tūliņ kādā apmalē, un būs liekas klapatas un izdevumi par auto remontu. Pats būtiskākais – ātrums ar kādu braucu – aptuveni 30 kilometri stundā. Nebūtu nekāds pārgalvīgais un lielais ātrums, tomēr arī ar tādu ietriecoties kādā metāla apmalē, auto tiktu pie nevājiem bojājumiem. Un iemesls visam – pat ne mans ātrums, bet gan jau nedaudz par daudz nolietojušās sezonas riepas, kas slapjā laikā saslīd daudz vieglāk. Pēdējais laiks mainīt.