Laikmetā, kurā dzīvojam, katrs var izvēlēties sev piemērotāko darbu, kas pat var būt kaut kas pavisam jauns un nebijis. Aktuālās vakances mūsdienās ir gan tradicionālas, gan tādas, kas lielākajai daļai cilvēces nav saprotamas. Tomēr atskatoties vēsturē var redzēt, ka ir bijušas ārkārtīgi daudz profesijas, kas to pastāvēšanas laikā bijušas svarīgas, tomēr pēc zināma laika pazudušas no pieprasīto vakanču saraksta. Tas vēlreiz apliecina to, ka katrs gadsimts paliks atmiņā ar profesijām, kas nepieciešamas tikai konkrētā vēsturiskā brīdī.
“Mirušās” profesijas
Sākot stāstu par, no mūsdienu redzesloka skatoties, neparastajām vakancēm, der iegaumēt, ka tās sevi izsmēla, kad cilvēki atrada citas alternatīvas. Piemēram, Anglijā un Īrijā bija ļoti neparasta profesija – klauvētājs, kas nozīmēja ik rītu klaudzināt ar garu bambusa kārti pie logiem un durvīm, tādējādi modinot cilvēkus uz darbu, lai to nekavētu. Šī profesija vairs nebija nepieciešama, kad tika izgudrots modinātājs.
Ledus cirtējs bija ledusskapju priekštecis
Ledusskapis un produktu ilgāka uzturēšana nebija tikai mūsdienu priekšrocība. Patiesībā jau vairākus gadsimtus iepriekš cilvēki baudīja atdzesētus dzērienus ar vienotu ledu. Lai to iegūtu, radās ledus cirtēja vakance, kuras pamatdarbs bija cirst ledu no aizsalušiem ezeriem un upēm.
Darbs gan bija ļoti bīstams, jo bija bieži slīkšanas gadījumi. Lielākā daļa ledus cirtēju ieguva ķermeņa apsaldējumus, kas diemžēl noveda pie amputētām ķermeņa daļām. Šī vakance izzuda no sludinājumu dēļiem līdz ar mājas ledusskapju un saldēšanas iekārtu attīstību.
Lāpu zēni pilsētas laternu vietā
Laikā, pirms tika izgudrotas laternas pārvietoties pilsētā bija sarežģīti, jo gluži vienkārši bija tumšs. Atvieglojot pilsētnieku pārvietošanos, radās lāpu zēna vakance. Tas nozīmēja, ka ar lāpu palīdzību bija jāapgaismo ceļš turīgākajiem pilsētu iedzīvotājiem. Darbs nebūt nebija tik vienkāršs, jo lāpu zēni varēja apdedzināties ar piķi, kas pilēja no lāpām. Vakance kļuva neaktuāla, kad tika izgudrots pilsētas apgaismojums.
Vai ākstam patiešām bija tik smieklīga ikdiena?
Āksts bija samērā priviliģēta profesija, jo vienīgie drīkstēja izsmiet un kariķēt karali. Te gan būtiskākais bija, vai arī karalim ākstu joki šķita smieklīgi. Ja viņam tā nešķita, tad ākstam draudēja pat nāvessods, nocērtot galvu, kas padarīja šo arī par ārkārtīgi bīstamu vakanci. Āksti parasti bija īsa auguma punduri, lai atšķirtos no citiem galminiekiem arī vizuāli.
Kurjeru profesijas bīstamais sākums
Līdz 19.gs.80.gadiem ASV iedzīvotāji izmantoja ekspress pasta kurjeru, kas bija ātrākais veids, kā nogādāt sūtījumu. Šo darbu veikt varēja tikai jauni vīrieši, neprecējušies un bāreņi. Šie kritēriji tika ieviesti, lai gūtu pārliecību, kurjers būs gatavs riskēt ar dzīvību sūtījuma dēļ. Lai vakance būtu kārdinošāka, kurjeriem bija liekas algas, kas sasniedza 25 dolārus nedēļā. Darbu apdraudēja indiāņi, saules dūrieni, bads, jo laika paēst nereti nebija. Šī bīstamā profesija beidza pastāvēt, ieviešot telegrāfu sistēmas, kas bija daudz ātrākas un lētākas, jo nebija nepieciešams algot tik daudzus cilvēkus.
Nepatīkamās vakances – vispieprasītākās
Līdzīgi, kā mūsdienās, arī Viduslaikos bija nepatīkamas profesijas, kas vienmēr bija vakantas. Viena no tām Tjūdoru dinastijas laikā Anglijā bija darbs par ekskrementu savācēju. Tā kā nebija kopējas kanalizācijas sistēmas, iedzīvotāji savas dabiskās vajadzības kārtoja vienkārši uz ielas. Tāpēc bija nepieciešami cilvēki, kas fekālijas pa nakti savāktu. Paradoksāli, ka Anglijā bija pieejamas arī labierīcības, taču tā kā tās netika aprīkotas ar ūdeni, cilvēki biežāk izvēlējās atviegloties uz ielas. Šīs ne visai patīkamās profesijas pārstāvji savu algu saņēma uzreiz pēc darba veikšanas, negaidot nedēļas beigas.