Ja gribi zināt, kā beigušies klīniskie pē­tījumi zālēm, ko tu lieto, atliek vien izlasīt pamācību, jo tieši tur apkopo­ti galvenie rezultāti – blaknes, devas, citi ieteikumi. Un ir ļoti iespējams, ka ārzemju kompānijas vairākus desmitus centi­metru garā zāļu lietošanas pamācība izstrādā­ta Latvijā, jo te jau sešus gadus darbojas vienīgā vietējiem piederošā klīnisko pētījumu kompānija AmberCRO.

Jūlija un Dzintars nedrīkst izpaust, kas ir uzņēmuma klienti, bet viņi atklāj, ka strā­dā ar pasaules TOP 10 farmācijas kompānijām, kā arī ar pasaulē lielākajām klīnisko pētīju­mu firmām, kas viņus nolīgst, lai veiktu pētī­jumus ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietu­vā, Gruzijā un Baltkrievijā, kur uzņēmumam ir pārstāvniecības un filiāles. Jāatzīst, viņi atraduši ļoti perspektīvu un labi pelnošu biz­nesa nišu – 2012. gadā. AmberCRO apgrozīja teju 1 350  000 eiro, nopelnot 300 000, un plānots, ka 2013. gada laikā apgrozījums būs pieaudzis par 45 procentiem. Turklāt 49 miljardus eiro vērtā klīnisko pētījumu tirgus galvenie spēlē­tāji, meklējot zemākas izmaksas, savus pētīju­mus sāk pārvietot uz Āzijas, Latīņamerikas un Austrumeiropas tirgiem, un tas ir tieši tas, kas mūsu varoņiem vajadzīgs, lai kļūtu vēl lielāki.

Jūlijas un Dzintara ceļi krustojušies pirms desmit gadiem. Dzintars Sarkanbiksis (41) pēc vidusskolas mēģināja iestāties Policijas akadē­mijā tolaik tur bija iespēja iegūt juridisko izglītību bez maksas, kā arī saņemt labu stipen­diju. Dzintars nāca no laukiem, naudas viņam nebija, tāpēc šāda iespēja likās pat ļoti vilinoša. Diemžēl cerības nepiepildījās – viņam nebija pareizi noformēti dokumenti.

Viņš sāka stu­dēt jurisprudenci Rīgas Tehniskajā universitātē, bet pēc diviem gadiem augstskolu pameta, jo nevarēja samaksāt par mācībām. Tāpat beidzās jaunieša centieni iegūt ekonomista grādu Soci­ālo tehnoloģiju augstskolā. Dzintars 2003. gadā nolēma izmēģināt citu ceļu viņš Medicīnas biznesa akadēmijā sekmīgi apguva medicīnas pārstāvja kursus un pēc tam ir strādājis trīs da­žādās farmācijas kompānijās, arīBittner.

Arī Jūlija Gabrusenoka (35) domājusi par ju­ristes karjeru. Viņai vajadzēja izvēlēties starp farmācijas studijām Stradiņa universitātē vai juristiem Latvijas Universitātē, un viņa aizgāja mācīties tur, kur tika budžeta grupā. Jūlija iegu­va bakalaura un maģistra grādu farmācijā, para­lēli studijām strādājot aptiekā. Pēc augstskolas beigšanas viņa trīsarpus gadus nostrādāja ame­rikāņu klīnisko pētījumu kompānijā ICON.

Ap to laiku viņi arī iepazinās. «Pirmo randi­ņu mēs sarunājām sociālajos tīklos,» ar smai­du atceras Dzintars, un tā vien šķiet, ka tā biju­si mīlestība no pirmā skatiena; jau pēc pusgada viņi apprecējās. «Mūsu biznesa pirmsākumi ir saistīti ar mirkli, kad ģimenē pieteicās dēls,» saka Dzintars. Kamēr citas topošās māmiņas šo laiku izmanto, lai atpūstos, Jūlija plānoja savu biznesu. Tā kā viņa jau pārzināja klīnis­ko pētījumu virtuvi un arī Dzintaram farmāci­jas bizness nebija svešs, viņi nolēma mēģināt paši nodarboties ar klīniskajiem pētījumiem.

Arī biznesā viņi viens otru papildina Jūlija ir kluss un noslēgts cilvēks, kam, kā izsakās Dzintars, farmācija ir nevis darbs, bet hobijs, savu­kārt viņš ir uzņēmuma runasvīrs un pārstāvis vienlaikus. Izrādās, lai nodarbotos ar klīniskajiem pē­tījumiem, nav vajadzīga laboratorija un zināt­nieku komanda; nepieciešams vien dators un internets. Klīnisko pētījumu uzņēmums ir kā saikne starp farmācijas kompāniju un ārstu.

Tas nodarbojas ar visu juridisko papīru kārto­šanu un nolīgst ārstus, kas, vadoties pēc medikamenta apraksta un pētījuma plāna Harija Potera grāmatas biezumā, testē medikamentus uz saviem pacientiem. Dzintars ar Jūliju sāka strādāt kājrīlanseri. Viņi sagatavoja Jūlijai spožu CV un ar piedāvājumu veikt klīniskos pētījumus nosūtīja to neskaitāmām farmācijas kompānijām visā pasaulē. Pirmos pasūtījumus un klientus nenācās ilgi gaidīt, un jau pēc gada viņi saprata darba ir tik daudz, ka mājās no dīvāna divatā vien tas vairs nav paveicams.

Viņi noīrēja telpas, pieņēma grāmatvedi un vēl vienu cilvēku un domāja, ka ar desmit, piecpadsmit cilvēku lielu kolektīvu pietiks. Ir pagājuši seši gadi, un tagad viņi nodarbina jau 30 cilvēku. Arī 90 kvadrātmetru lielo biroju tagad nomainījis vesels stāvs biroju ēkā Rīgā. Dzintars stāsta, ka salīdzinājumā ar lie­lajām klīnisko pētījumu kompānijām, pie­mēram, ICON Clinical Research, Parexel un Ģuintiles, kas katra nodarbina vairāk nekā desmit tūkstošus cilvēku un kuru ienāku­mi vērtējami ap miljardu dolāru, viņu uzņē­mums ir pavisam niecīgs.

Tomēr farmācijas kompānijas labprāt ar viņiem sadarbojas, jo neliels uzņēmums strādā daudz operatīvāk. Latvijā viņi ir sadarbojušies tikai ar Olainfarm. «Viņi pilnībā orientējas visai sarežģītajā likumdošanas prasību un medicīniskās termi­noloģijas daudzveidībā, un rezultātā ieguvām tieši to, ko vēlējāmies,» Ja kāds vēl domā, ka klīniskie pētījumi ir baisi eksperimenti aizslēgtām durvīm, tad zi­niet tas laiks ir sen pagājis.

Mūsdienās šie ek­sperimenti tiek stingri uzraudzīti un notiek tikai ar pacienta piekrišanu. Kad farmaceitiskā kompānija ir izstrādājusi zāles un izmēģināju­si tās uz dzīvniekiem, tā vēršas pie klīnisko pē­tījumu firmām, lai trīs fāzēs pārbaudītu šo zāļu iedarbību uz cilvēkiem. AmberCRO lielākoties nodarbojas ar otrās un trešās fāzes pētījumiem. Samaksa par katru pasūtījumu ir individu­āla, sākot no 20 tūkstošiem līdz pat vairākiem miljoniem latu. Gadā uzņēmums strādā ar ap­tuveni 15 pētījumiem, līdz šim pabeigti ap piecdesmit.

Pasaules farmācijas biznesā ir tendence vei­dot kompāniju kāda konkrēta medikamenta attīstīšanai, ko pēc tam pārdod lielajiem farmā­cijas gigantiem. Ja tas neiztur kādu no klīnisko pētījumu posmiem, uzņēmums bankrotē. Arī AmberCRO ir izbaudījis šādu sadarbību. «Uzņēmums bankrotēja, un mēs zaudējām divu mē­nešu darbu. Labi, ka par pakalpojumu prasām priekšapmaksu, līdz ar to finansiāli tik daudz nezaudējām,» rūgtajā pieredzē dalās Dzintars Sarkanbiksis. Tik veiksmīgi tas gan nebeidzās nolīgtajiem ārstiem, jo viņiem maksā nevis AmberCRO, bet gan pati farmācijas kompānija, tāpēc viņi palikuši bez atalgojuma.

Lai arī AmberCRO Latvijas tirgū pagaidām ir vienīgā pašmāju klīnisko pētījumu kompānija, viņi nedrīkst zaudēt modrību. Kā stāsta Dzintars, vietējā tirgū ir vairāki frīlanseri, kas veic pētījumus individuāli. Jautājums cik ilgs laiks paies, kad arī viņi vairs vieni netiks ar visu galā?