Esi nobriedis piešķirt savam mājok­lim jaunu izskatu un gribi to darīt pienācīgi? Protams, tu vari aiziet uz interjera salonu, pateikt, ko vē­lies, un pārējo atstāt speciālistu ziņā. Vari būt drošs – tavā viesistabā būs Kar­teli sofa, Ralph Lauren tapetes un vēl pāris lab­skanīgu itāļu vai franču zīmolu darinājumu. Un vari būt drošs ari par to, ka tas tev izmaksās vismaz 500 eiro kvadrātmetrā. Vai ari tu vari ieiet kādā no AlanDeko veikaliem un modernā­kās interjera preces, tikai bez labskanīgā zīmo- la, iegādāties par cenu, kam būs par vienu vai divām nullēm mazāk.

Amerikāņiem tērēt pat 25% no īpašuma vēr­tības par tā labiekārtošanu šķiet pavisam nor­māli, bet Latvijā reti kurš ir gatavs šim mēr­ķim atvēlēt tik lielu summu. Aldis Zvaigzne un Andris Keisels savu biznesa izveidojuši, ņemot vērā tieši šo tendenci. Viņi vieni no pirma­jiem Latvijā sāka piedāvāt unikālus un mūs­dienīgus interjera priekšmetus.

Rietumeiro­pā ar savu konceptu viņi nevienu nepārsteigtu, bet Latvijā pēc dzelzs priekškara krišanas teju visos mājokļos bija tās pašas vienādās padom­ju laika sekcijas un dīvāni; cilvēki bija izslāpuši pēc kaut kā jauna. Sa­protot, ka te neviens nemaksās tūkstošus par dizainera stāvlam­pu, latviešu uzņēmē­ji izveidojuši piegādā­tāju tiklu, lielākoties no Āzijas, un piedāvā jaunāko tendenču in­terjera aksesuārus par zemākām cenām. Šī pieeja darbojas – kamēr Latvijā savus veikalus neveiksmīgi centušies atvērt tādi interjera zīmoli kā Asko, The One, Zone Denmark un Esprit, AlanDeko jau atvēris piecus veikalus. Lietuvā ir vēl septiņi, līdz ar to padarot AlanDeko par lielāko interjera veika­lu ķēdi Baltijā. Abās valstīs kopā pērn apgrozīti deviņi miljoni eiro, peļņā gūstot pusmiljonu.

Netālu no lidostas Rīga, vietā, kur bez au­tomašīnas gandrīz nav iespējams piekļūt, at­rodas AlanDeko galvenais birojs un ražotne. Tāpat kā viņu veikalus, ari šo ēku nevar ne­pamanīt – uz pelēkzaļas fasādes uzglezno­ti koši tropiski ziedi. Gan ar šo ekscentrisko fasādi, gan ari ar veikalu piedāvājumu Aldis Zvaigzne un Andris Keisels cenšas iedrošināt latviešus iegādāties spilgtas un unikālas lie­tas mājokļa iekārtošanai, vienuviet piedāvā­jot lielāko interjera preču klāstu. Četri tūksto­ši preču – krēsli, lampas, statujas, trauki utt. un no katras viņi nopelna līdz pat 125 procen­tiem. Lai pircējs katram aksesuāram veltītu vien pāris sekunžu uzmanības, viņam veikalā vajadzētu pavadīt visu dienu.

«Viss ir evolucionējis, un mēs meklējam to, kas ir vajadzīgāks un labāks,» biznesa būtību skaidro viens no AlanDeko īpašniekiem Aldis Zvaigzne, atklāts un ar lielisku humora izjūtu apveltīts četrdesmitgadnieks. Biznesa partne­ris Andris Keisels (48) piebilst, ka meistarība ar laiku tikai pieaug un viņi spēj arī paši radīt pro­duktus. Izrādās, pusi no biznesa veido pašu ra­žotu žalūziju un iebūvēto mēbeļu tirdzniecība. Tieši ar to viss arī sācies.

Abi uzņēmēji pirms vairāk nekā divdesmit gadiem iepazinās Rīgas Tehniskās universitā­tes Jaunatnes iniciatīvu fondā, kur Andris strā­dāja, bet Aldis caur to centās realizēt pašgata- votas somas. Vārds pa vārdam, un viņi nonāca pie idejas, ka jāveido kopīgs bizness. Tipiski tiem laikiem jaunieši sāka tirgoties, pārdodot visu iespējamo: ūdeņus, sulas, eļļas, ādas, vienu brīdi pat zāģmateriālus. No kāda paziņas jau­nie uzņēmēji izdzirdēja par žalūzijām, ko Lat­vijā bija gandrīz neiespējami dabūt, tāpēc tās tika pārdotas ļoti dārgi. Sapratuši, ka tā ir iespē­ja nopelnīt, viņi no draugiem aizņēmās pāris desmitus tūkstošu latu (bankas tolaik neko tādu nefinansēja) un nopirka pirmās iekārtas un izejvielas

Aldis Zvagzne un Andris Keisels ir biznesa partneri un draugi jau vairāk nekā 20 gadu.

Deviņdesmito gadu sākumā žalūzijas va­rēja atļauties tikai turīgi uzņēmumi vai valsts iestādes (pat neņemot vērā inflāciju, tās bija par 25% dārgākas nekā šodien). Meklējot klien­tus, uzņēmēji gāja pa ielu un, ja redzēja kaut kur notiekam remontdarbus, piedāvāja savas žalūzijas. «Tagad valsts iestādēs nekas tāds nav iedomājams, bet toreiz nostrādāja.» Pir­mos septiņus gadus uzņēmums nodarbojās tikai ar žalūziju ražošanu, pamazām paplašinot sortimentu.

Līdz ar jauno tūkstošgadi Latvijā sāka pa­rādīties tirdzniecības centri. 1998. gadā tika at­vērts Mols, trīs gadus vēlāk – Alfa un Spice. Uz­ņēmēji jau iepriekš bija prātojuši, kā nonākt tuvāk pircējam, un šī bija lieliska izdevība. «Ci­tiem varbūt tas likās jocīgs solis, bet mēs nolē­mām atvērt veikalu Alfā,» atceras Andris. Div­simt kvadrātmetros tikai ar žalūzijām bija par maz, tāpēc viņi sāka meklēt preces, ar ko aizpil­dīt tukšo vietu un kas pievilinātu pircējus.

Iepriekšējos piecus gadus Andris un Aldis bija aktīvi apmeklējuši nozares izstādes, tāpēc viņiem bija izveidojies priekšstats, kādas ir pasaules tendences un kā Latvijā trūkst, tur­klāt bija arī nodibināti kontakti ar ražotājiem, lai varētu pasūtīt preces pirmajam veikalam. «Konkurences apstākļos censties piedāvāt kaut ko atšķirīgu ir tikai dabiski,» atklāts ir Keisels. Uzņēmēji meklēja preces, kas būtu nopērka­mas tikai pie viņiem (tas gan nebija īpaši grūti, jo konkurences gandrīz nebija), turklāt par tādu cenu, ko Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs maksāt. Kā paši ar humoru atceras, pirmais vei­kals bijis jauks un mīļš, bet līdzības ar šodienas AlanDeko tam bijis ļoti maz.

Lai arī tagad nodrošinātu produkcijas klāsta unikalitāti, vienā veikalā ir vidēji līdz četriem tūkstošiem priekšmetu un jaunumi parādās katru nedēļu. Viņi piedāvā pasaules svaigāko tendenču preces par saprātīgām cenām. Lai to nodrošinātu, gadu gaitā ir izveidots tīkls ar 150 izplatītājiem. Vairāk nekā puse ir no Āzijas – tie ir ražotāji, pārējie – vairumtirgotāji no Eiro­pas. Tie regulāri sūta piedāvājumu ar jaunāka­jiem un ejošākajiem produktiem citviet pasaulē, un tad Aldis un Andris izvēlas, ko iekļaut Alan­Deko sortimentā.

Viņu pieeja Latvijā nostrādāja. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, šeit inter­jera preces ir par 20% lētākas, un to arī ņēma ērā AlanDeko, piedāvājot preces zemākā cenu kategorijā. Tikmēr tādi zīmoli kā Asko, The ‘ >ne, Zone Denmark unEsprit, kur cenas bija Rietumeiropas līmenī, Latvijā ilgi nenoturējās.  Cenu un produktu politika ļāvusi AlanDeko kļūt par tirgus līderi, un pagaidām tam ir tikai viens tiešais konkurents – veikali Pier.

Ar jauno veikala konceptu piecu gadu laikā Zvaigznes un Keisela bizness no viena miljona eiro izauga līdz pieciem miljoniem. 2005. gadā AlanDeko nolēma iekarot arī Lietuvas tirgu. Tur tolaik jauni tirdzniecības centri auga kā sēnes pēc lietus, tāpēc atrast brīvas tirdzniecības tel­pas nebija sarežģīti. Pirmais veikals tika atvērts Klaipēdā. Latvieši centās ieiet arī Igaunijas tirgū, bet tur tirdzniecības centru bija salīdzi­noši maz un, lai tiktu pie brīvām telpām, bija jāstāv rindā. Andris skaidro, ka var jau meklēt telpas arī ārpus tirdzniecības centriem, bet tas neatmaksājas. «Mums bija savs neatkarīgs vei­kals Klaipēdas centrā. Auto plūsma bija, mašī­nu nolikt arī varēja, bet pircēju bija maz. Viss mainījās, kad ievācāmies tirdzniecības centrā,» pieredzē dalās Keisels.

Lai arī Igaunijā neviens veikals tā arī netika atvērts, bizness auga, virsotni sasniedzot 2008. gadā, kad Latvijā apgrozījums bija vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Taču līdz ar krīzi viss radi­kāli mainījās. Interjera lietas bija viena no pirmajām preču kategorijām, no kā cilvēki attei­cās, un uzņēmums to izjuta ļoti smagi. Gada laikā apgrozījums saruka uz pusi un turpinā­ja kristies arī 2010. gadā. Viņi atkal bija nonā­kuši punktā, kur atradās pirms sešiem gadiem.

«Lai izdzīvotu, mums nācās savilkt visas jostas. Gājām runāt ar piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par labākiem noteikumiem, rīko­jām daudz akciju un iekļāvām sortimentā lētā­kas preces nekā parasti,» par krīzes laiku stāsta Zvaigzne. Tad uzņēmēji sāka domāt par jau­niem peļņas avotiem – viņi bija gatavi pārdot savu veiksmes formulu franšīzes veidā arī ci­tiem. 2009. gadā franšīze tika atvērta Stokhol­mas lielveikalā Liljeholmstorget Gailēna (tas ir viens no iecienītākajiem iepirkšanās centriem Zviedrijas galvaspilsētā, kuru gadā apmeklē ap 10 miljoniem cilvēku). Tiesa, vairāk nevienu franšīzi uz ārzemēm nav izdevies pārdot.

Lai atvērtu veikalu, nepieciešamās investī­cijas sasniedz pusmiljonu eiro (ja telpas ir lie­lākas par 600 m²). Investīcijas parasti atmak­sājas piecu gadu laikā. Pēdējos septiņus gadus jauni veikali nav atvērti, līdz ar to iepriekšē­jos divus gadus visi AlanDeko veikali ir nesu­ši peļņu. Izskatās, ka šeit ir sasniegti griesti un, lai turpinātu paplašināt biznesu, būs jāskatās ārpus Baltijas, tāpēc vajadzētu nopietnāk pie­strādāt pie franšīzēm.