Vai Ķīna zaudē savu lielo ietekmi? Daži Ķīnas valūtas devalvāciju uzskata drīzāk par pūlēm veicināt eksportu un stimulēt ekonomikas izaugsmi, nevis par aizsardzības reakciju uz pieaugošo dolāra vērtību. Ir ari citi satraucoši pasākumi. Pekinas plānotais treiks pret tiešsaites finanšu pakalpojumiem. Acīmredzot ievērojot Ķīnas ietekmīgo valstij piederošo banku vēlmi, Ķīnas Banka gatavo likumus, kas stipri ierobežotu trešo personu maksājumus tiešsaistē.
Tas būtu nopietns trieciens tādiem tiešsaistes tirgotājiem kā Alibaba un Tencent. īstais mērķis? Šo un citu kompāniju finanšu pakalpojumi tiešsaistē. Alipay, kas ir daļa no Alibaba, ir naudas tirgus fonds ar aktīviem gandrīz 100 miljardu dolāru vērtībā. Tiešsaistes banku sistēma nemitīgi attīstās, lai arvien efektīvāk un lētāk varētu apkalpot patērētājus un mazos uzņēmumus.
Ķīnas lielās bankas ignorē vai arī neapmierinoši apkalpo vairāk nekā 40 miljonu uzņēmumu, kas nepieder valstij. Savukārt tiešsaistes mazumtirgotājiem ir plaša informācija par simtiem miljonu cilvēku un desmitiem miljonu mazo uzņēmumu kredītspēju. Tie galvenokārt uzturas legālajā un banku krēslas zonā, un parasti tiem nākas maksāt milzīgas procentu likmes ēnu naudas aizdevējiem.
Moderno tehnoloģiju attīstība ir nodrošinājusi, ka ļoti īsā laika periodā izveidota finanšu sistēma šo firmu vajadzību apmierināšanai. Rodas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumi. Lielās bankas nav apmierinātas. Nosacījumi, ko tās uzspiež tiešsaistes pakalpojumiem, tos izkropļos. Taču ir viens izņēmums – pakalpojumi iešsaistē, ko piedāvā lielās bankas! Ja regulatori paveiks ar šiem piedāvājumiem saistītos uzdevumus, Ķīna būs pati sev devusi milzīgu ekonomisko triecienu.
Kā norāda Ričs Karlgārds, tieši tie miljoni uzņēmumu, kas nepieder valstij, veido lielāko daļu ekonomikas un – vēl jo vairāk – ietekmē Ķīnas izaugsmi un attīstību. Tie ir arī krietni rentablāki par valsts izredzētajām kompānijām. Keinsa Lāsta. Saistībā ar 2008.-2009. gada ekonomikas krīzi Pekina veica tādus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, ka, proporcionāli vērtējot, prezidentu Obamu vajadzētu salīdzināt ar Skrūdžu.
Celtniecības bums, kas tika finansēts ar banku sistēmas starpniecību, nodrošināja labu IKP pieaugumu, taču milzīgs šī kapitāla daudzums tika tērēts vismaz desmit lielākajām spoku pilsētām un citiem baltajiem ziloņiem. Kopējais parāds valstī pieauga neiedomājamā ātrumā. Atšķirībā no Keinsa, kurš uzskatīja, ka darba vietu radīšana ir lielisks risinājums, valdības iedvesmoti kapitāla zudumi nerada spēcīgu ekonomiku, un tagad Ķīna par to maksā.
Šī kļūda izraisīja citas kļūdas. Pekina pēdējā laikā enerģiski stimulēja akciju tirgus uzplaukumu, kas ar lielu blīkšķi bankrotēja. Tas savukārt noveda pie tā, ka apjukusī valdība iesaldēja lielu tirgus daļu. Sākotnējā teorija bija tāda, ka akciju pieaugums varētu mudināt uzņēmumus pārdot savu kapitālu, lai izlīdzinātu parādu sloga nomāktās bilances. Jūtamākā atbildes reakcija bija masveida aizņēmumi ar mērķi iegādāties akcijas.
Pastāvošajā sistēmā atkal labvēlību izpelnās valstij piederošie uzņēmumi vai arī kompānijas ar labiem politiskajiem sakariem, tādējādi ieslīgstot tādā stāvoklī, kad valsts kontrolē ekonomiku un beigu beigās padara to neefektīvu. Arī nenoteiktības radīšana ir galvenais pretkorupcijas pasākums, ko daudzi uzskata par politisku tīrīšanu. Tātad – vai Ķīna tiek virzīta uz Japānai raksturīgo ekonomikas stagnācijas periodu? Diez vai, un iemesls ir komunistiskā režīma mantojums. Ilgstoša lejupslīde partijai būtu politiska katastrofa, jo kopš 1978. gada ilgušais ekonomikas uzplaukums šim režīmam ir nodrošinājis leģitimitāti.
Visticamāk, tuvākajā laikā prezidentam Sji Dzjiņpinam nāksies pieprasīt plašas reformas. Tām būs jāietver nozīmīga nodokļu samazināšana un vienkāršošana (Hon-kongas treknā nodokļu sistēma ir labs paraugs), atceļot jebkurus nepamatotos ierobežojumus tiešsaistes finanšu pakalpojumu izveidošanai, atvieglojot legāla biznesa uzsākšanu (Ķīnas noteikumos ietilpst 11 darbības), kā arī stingrāk – un neatlaidīgāk – liekot liberalizēt kapitāla tirgu. Tad līdz šim novārtā atstātie mazie uzņēmumi Ķīnu atkal padarīs par ietekmīgu spēku.