Lielākoties cilvēki ir gatavi pārbaudīt savu veselību, ik gadu ejot pie zobārsta, ģimenes ārsta vai ginekologa. Visticamāk, uzdodot jautājumu, vai ir 100% pārliecība par to, ka nepārnēsā kādu no bīstamajām un lipīgajām seksuāli transmisīvajām slimībām, atbilde būtu noliedzoša. Diemžēl realitāte ir pavisam savādāka un liela daļa no mums, pat to nezinot, ir šo slimību baktēriju nēsātāji. Tieši tāpēc regulāri jāapmeklē dermatovenerologs, jo pat redzamākās STS pazīmes nereti ir atpazīstamas vien profesionālim.
Kā saslimst ar STS?
STS iegūst seksuālā dzimumakta laikā un lai inficētos pietiek tikai ar vienu reizi, kas var būt pat letāla, ja slimības netiek ārstētas. STS pazīmes var iegūt jebkura seksuālā akta laikā – gan vaginālā, anālā, orālā dzimumakta laikā vai tikai rīvēšanās rezultātā. Visbīstamākais ir tas, ka visas seksuāli transmisīvās slimības ir ļoti lipīgas un izplatās ātri. Biežāk sastopamās slimības ir sifiliss, hlamīdijas, mikoplazmoze, gonoreja, smagākos gadījumos HIV/AIDS.
Klusējošā infekcija
Lai arī liekas, ka ar STS nevar slimot, ja partneri bieži nemainās un cilvēks par sevi rūpējas, kā arī higiēna ir adekvāti augstā līmenī, tomēr realitāte ir pavisam savādāka. Patiesībā seksuāli transmisīvo slimību nēsātājs var būt ikviens, jo par šīm slimībām un simptomiem var uzzināt tikai jau infekcijas saasināšanās gadījumā, kad STS pazīmes kļūst jūtamākas un izteiktākas.
Vienīgais veids, kā pārliecināties par savu veselības stāvokli, ir apmeklēt speciālistu, nodot asinsanalīzes un šādā veidā ieraudzīt STS pazīmes. Ja gada griezumā ir līdz 10 seksuālajiem partneriem, jāpārbaudās vismaz reizi gadā. Vairāk kā 10 partneru gadījumā speciālistu jāapmeklē vismaz reizi pusgadā, lai STS pazīmes varētu piefiksēt ātrāk.
Kuras no STS pazīmēm var atpazīt visātrāk?
Ja ir atpazīstama kāda no šīm STS pazīmēm, steidzami jāapmeklē dermatovenerologs:
- dedzinoša sajūta seksuālā akta laikā;
- sāpes urinējot;
- velkošas sāpēs vēdera lejasdaļā.
Kā izvairīties no saslimšanas?
Visefektīvākais profilaktiskais līdzeklis, kas var samazināt saslimšanas risku ir prezervatīvs, tomēr arī ne visos gadījumos. Ja STS pazīmēm nepievērš uzmanību, infekcijas var progresēt un izvērsties par hroniskiem iekaisumiem urīna izvadkanālā un dzemdes kaklā. Sievietēm bieži mainās menstruālais cikls vai sākas starpmenstruālā asiņošana. Tikpat bīstams it Bartolīna dziedzera iekaisums, kas ir ļoti nepatīkams, jo ārējos dzimumorgānos veidojas sastrutojoši un sāpīgi sabiezējumi.