Tāvetam Hinrikusam un Kristo Kērmanam – katru mēnesi bija jāveic dārgi naudas pārskaitījumi. Hinrikuss caur Skype maksāja eiro, bet lielākā daļa viņa izdevumu bija Londonā. Savukārt Kērmans algu no De­loitte saņēma sterliņu mārciņās, bet izdevumi viņam lielākoties bija eiro. Lai izvairītos no maksāšanas bankām kā starpniekiem, viņi radīja privātu valūtas maiņas punktu – Kērmans ieskaitīja mārciņas Hinrikusa Lielbritānijas kontā, savukārt Hinrikuss Kērmana kontā ieskaitīja eiro. Tas viņiem ļāva ietaupīt simtiem eiro gadā un kļuva par Transferwise darbības pamatprincipu.

Šis personīgais valūtas maiņas punkts sniedza viņiem galveno mācību, veidojot Transferwise, – lielākā daļa pārskaitītās nau­das nekad neatstāj valsti. «Labākās idejas rodas, pamatojoties uz jūsu pašu vajadzībām. Gluži tāpat kā Londonā ir cilvēki, kas sūta naudu uz Parīzi, ir apmēram tikpat daudz cil­vēku, kas sūta naudu no Parīzes uz Londo­nu,» saka Hinrikuss. Tātad lielākā daļa valūtas pārskaitījumu kompānijai nemaksā gandrīz neko.

Divos gados bizness ir strauji attīstījies, un pērn pārskaitītās naudas ap­joms pieaudzis pieckārt, sasniedzot 80 mil­jonus dolāru. 2012. gada aprīlī kompānija piesaistīja 1,3 miljonus dolāru, un investoru vidū bija arī Index Ventures, viena no pasau­les vadošajām riska investīciju firmām. Tagad Transferwise grasās iegūt vēl papildu finansējumu. Pēc Forbes aprēķiniem, pēc tam šīs kompānijas vērtība sasniegs vismaz 15 miljo­nus dolāru. Abi uzņēmēji ir labi sagatavoti, lai uzņemtos šo banku lietu ar kompāniju, kas nodēvēta par «naudas pārskaitījumu Skype».

Transferwise izpilddirektors Hinrikuss bija pirmais Skype darbinieks, kas vadīja tā pa­plašināšanos starptautiskā mērogā un sa­darbības projektus ar tādiem šīs nozares milžiem kā Facebook un Yahoo, savukārt va­dītājs Kērmans daudzus gadus strādājis pa­saules mēroga konsultāciju firmās PWC un Deloitte. 

2011. gada janvārī, kad abi jau veselu gadu šim projektam bija ziedojuši savu brīvo laiku, viņi izveidoja vienkāršu inter­neta vietni. «Mūsdienu pasaulē nav vaja­dzīgs milzum daudz naudas, lai radītu jaunu uzņēmumu. Daudz svarīgāka investīcija ir jūsu laiks, vakara stundas, kuras varētu pa­vadīt, iedzerot alu kopā ar draugiem, bet jūs izmantojat šo laiku, lai izveidotu savu kom­pāniju,» saka Hinrikuss. Dažas stundas pēc vietnes atklāšanas tajā jau reģistrējās pir­mais klients un pārskaitīja uz kompānijas kontu 2308 eiro. «Tā bija zīme – mums tie­šām ir jāveido kompānija.»

2011. gadā Transferwise tika izmantota 15 miljonu dolāru pārskaitīšanai, ietau­pot klientiem ap 800 000 dolāru, ja salīdzina ar banku pārskaitījumu komisijas maksu. 2012. gadā pārskaitītās naudas apjoms pieauga­ līdz 80 miljoniem, ietaupot klientiem aptuveni 3,7 miljonus dolāru.

Līdz šim kompānija pār­skaitījusi naudu galvenokārt starp eirozonas valstīm un Lielbritāniju, taču tagad to var izmantot, lai sūtītu naudu arī uz Amerikas Savienotajām Valstīm, Šveici, Poliju, Zviedriju, Dā­niju un Norvēģiju. Transferwise klients dodas uz kompāni­jas mājaslapu internetā un ievada informā­ciju par pārskaitījumu – cik daudz, uz kādu kontu. Pēc tam klients veic vietējo maksājumu Transferwise, kas saņem šo naudu un veic nepieciešamo maksājumu saņēmējval­stī. Bankas nodaļā, kur joprojām notiek lie­lākā daļa starptautisko finanšu operāciju, klientiem par vienu transakciju var nākties samaksāt 60 eiro, bet Transferwise prasa tikai sešus eiro. Turklāt bankās ir neizdevīgāks va­lūtas maiņas kurss, savukārt Transferwise iz­manto dienas vidējo tirgus kursu.

«Kompānija Transferwise ir piemērs, kā jauni uzņēmumi met izaicinājumu tradicionālajām starptautisko maksājumu meto­dēm,» saka britu konsultāciju firmas CCS In­sight analītiķis Digantams Gurangs. Viņš ir pārliecināts, ka lielie starptautiskie maksāju­mu servisi, piemēram, Western Union un Mo­neygram, arī ir pamanījuši šādu tiešsaistes maksājumu kompāniju parādīšanos un apzi­nās, ka ir nepieciešams piemēroties un mai­nīt savus pakalpojumus, lai saglabātu savas pozīcijas.

Lielie maksājumu pakalpojumu sniedzēji jau mokās ar galvassāpēm, ko tiem sagādā Transferwise un līdzigi jaunie uzņēmumi, tādi kā Azimo. Pagājušajā gadā Western Union starpvalstu pārskaitījumu apjoms samazinājās par trim procentiem, līdz 71,3 miljardiem dolāru. Azimo, jauna maksājumu platforma, cīnās zobs pret zobu ar Western Union par klientu pār­skaitījumiem pie kasēm visā pasaulē. Transferwi­se, kas fokusē­jas uz tiešsaistes maksājumiem, rada konkurenci lielajām bankām: HSBC, Barclays, NatWest, Lloyds.

Hinrikuss uz­skata, ka bankas pašlaik atrodas tieši tādā pašā situācijā, kādā bija telekomunikāciju operato­ri 2004. gadā, kad sāka darboties Skype; tiem nebija padomā piemērotu risinājumu. «Ja jūs šodien esat banka un mēs kutinām jums pēdas, jūs neko nevarat iesākt. Šajā biznesa vidē notiek krass lēciens, un viņiem ir jāap­rēķina, kurā brīdī būtu gudri izdarīt prettrie­cienu. Taču neviens neko nedarīs, kamēr mēs neesam kļuvuši par tiešām nopietnu problē­mu. Šajā brīdī mēs esam daudz spēcīgāki un varam par sevi pastāvēt.»

Igaunijā klienti ir izlutināti ar augstu banku pakalpojumu līmeni, saka Hinrikuss, atgādinot, ka valstīs ar tradicionālāku banku kultūru šī situācija joprojām ir ļoti atšķirīga. Lai atklātu jaunu kontu Anglijā, viņam vaja­dzēja iepriekš reģistrēties un norunāt tikša­nos, sagādāt dokumentus no citas bankas. Lai tikai atvērtu kontu, bankas ierēdnis pa­vadīja pie datora pusotru stundu, un tas bija 2013. gada janvārī! «Tas bija sāpīgāk nekā iz­raut gudrības zobu.»

Hinrikuss apzinās, ka vairākums cilvē­ku nesaprot vai nevēlas saprast, kā bankas paņem viņu naudu. «Visvairāk mēs baidā­mies par to, ka netiksim līdz šim nezināšanas svētlaimes segmentam. Joprojām 98 procenti pārskaitījumu tiek veikti bankās. Tās ir mūsu konkurentes,» viņš saka, apgal­vojot, ka neraizējas par banku iespējamo prettriecienu. Tās varētu (vismaz teorētis­ki) mēģināt sarežģīt Transferwise dzīvi, jo šīs kompānijas darbam tomēr ir nepiecieša­mi banku pakalpojumi. Situācija ir tieši tāda pati, kā bija ar Skype, kam vajadzēja telekomunikāciju operatoru tīklus, lai nodrošinātu savu darbību, un kas pamazām atņem iene­sīgu biznesu tiem pašiem operatoriem. «Sā­kumā mēs ļoti uztraucāmies par to, ko telekomunikāciju operatori darīs saistībā ar Skype. Līdz šai dienai viņi joprojām nav iz­darījuši neko.»

Kaut arī viņš pats ir daļa no Skype veik­smes stāsta (bet, iespējams, tieši tāpēc), Hinrikuss netic, ka jaunie uzņēmumi var ātri gūt panākumus. «Jauna uzņēmuma vei­došana ir kā skriešana pret vēju. Un tā tur­pinās ilgu laiku. Veiksmes stāsti ir reti kā melnie gulbji, tie ir tiešām unikāli. Labāka­jā gadījumā tāds ir viens no aptuveni desmit tūkstošiem gada laikā. Tos nevar izmantot kā piemēru. Daudz ticamāk, ka vismaz 5-10 gadus ir smagi jāstrādā, lai izveidotu funkcionējošu kompāniju.»