Šveices rokas pulksteņi, tāpat kā citas luksus preces, parasti saistās ar interesantiem, aizkustinošiem un piedzīvojumu bagātiem stāstiem. Bieži vien tie ir bijuši ģimenes uzņēmumi, jo ieguldītais laiks ir bijis tik liels un personīgs, ka to negribas atdot pat par ļoti lielu naudu.
Patek Philippe pirmsākumi
Viens no uzņēmumiem ar pamatīgāko vēsturi ir Patek Philippe rokas pulksteņi. Šo stāstu 1839. gadā aizsāka Antonie Norbert de Patek un François Czapek. Kompānija 1851. gadā laiž klajā pirmo mehānisko kabatas pulksteni, kuru vairs nevajadzēja uzgriezt. Tai pašā gadā kompānija nomaina savu nosaukumu no ’’Patek, Czapek & Cie’’ uz ‘’Patek, Philippe & Cie’’. Šī rokas pulksteņu meistardarbnīca laiž klajā arī pirmo rokas pulksteni pasaulē. Tas tika darināts grāfienei Kosovičai no Ungārijas.
‘’Patek, Philippe & Cie’’ neapstājās arī pie tā. Zīmols 1925. gadā radīja arī pirmo mehānisko rokas pulksteni ar nepārtraukto kalendāru. Rokas pulksteņu meistardarbnīca strādāja arī Otrā Pasaules kara laikā. Ar šo briesmīgo laiku saistās arī kādi īpaši un pozitīvi notikumi.
Otrais Pasaules karš
Par populāru ir kļuvis stāsts par Otrā Pasaules kara veterānu, gaisa spēku bombardieri un kara gūstekni Čārlzu Voerlu (Charles Woehrle). Šis kungs, atrodoties Amerikas un Lielbritānijas gaisa spēku gūstekņu nometnē ‘’Stalag Luft III’’, ļoti ilgojās pēc ārpasaules. Vienu dienu Čārlzs gūstekņu nometnē atrada Patek Philippe rokas pulksteņu reklāmas lapiņu.
Angļu gaisa spēku bombardieris uztvēra to kā iespēju sakontaktēties ar ārpasauli. Nevilcinoties un nekautrējoties viņš uzrakstīja vēstuli ar vēlmi uzzināt par šiem pulksteņiem ko vairāk. Tāpat viņš izteica vēlmi iegādāties kādu no Patek Philippe pulksteņiem ar norādi, ka samaksāt varēs tikai pēc kara beigām.
Patek Philippe jau tajos laikos bija vairāk nekā pulksteņu ražotne. Kompānija, par spīti ekonomiskajam neizdevīgumam, kara gūsteknim patiešām nosūtīja nerūsējošā tērauda Patek Philippe pulksteni. Kad Čārlzs Voerls pulksteni saņēma, skats apkārt bija apmēram tāds kā bērnībā, kad mamma ir atnākusi no veikala. Viņa biedri un citi gūstekņi ar milzīgu interesi vēroja kā Čārlzs atvēra kastīti no ārpasaules.
Čārlzs karu pārdzīvoja un arī par Patek Philippe pulksteni samaksāja. Taču 1980. gadā Čārlzu apzaga, atņemot arī viņa īpašo rokas pulksteni. Tajā laikā Čārlza radiniece veidoja dokumentālo filmu par viņu un ‘’Stalag Luft III’’ nometni. Uzzinājusi notikušo, viņa vērsās pie Patek Philippe pulksteņu kompānijas.
Prestižā pulksteņu kompānija bija tik ieinteresēta palīdzēt, ka vecajos dokumentos atrada vecā rokas pulksteņa modeli, un tieši tādu, bet jau iegravētu nosūtīja Patek Philippe uzticīgajam nēsātājam. Uz pulksteņa bija iegravēts: ‘’Čārlzam B. Voerlam. Par Tavu ilgstošo lojalitāti. No Patek Philippe, 2011. gada 16. jūnijs’’.
Nez, vai ķīniešu kvarca pulksteņu kompānijas savā aizņemtībā tādu vēstuli pat pamanītu. Protams, masveida ražotnes ir cita niša, un nevar nosodīt arī tādas, jo rokas pulkstenis ir ērts palīgs ikdienā jebkuram cilvēkam. Ne visi var atļauties luksus Patek Philippe rokas pulksteņus.
Varam tikai novērot prestižo kompāniju attieksmi un atsaucību pret klientu, ko ne vienmēr izdosies dot un saņemt, strādājot vai esot klientam kādām masveida ražotnēm. Luksusa rokas pulksteņu ražotnēm svarīgs ir katrs klients.
Jo īpaši svarīgi ir tie cilvēki, kas dzīvē izvirzījušies priekšplānā. Tā ir vislabākā pulksteņu reklāma – nevis rādīt tikai to, cik pulkstenis ir skaists un elegants, bet vairāk to, kur šis pulkstenis kopā ar tā nēsātāju ir nonācis. Šādi stāsti uzrunā, aizkustina, liek apstāties un aizdomāties, ka dzīves lielākās vērtības saistās ar mirkļiem, kad apstājoties mēs varam paskatīties atpakaļ un ieraudzīt, ka kaut kas atkal ir paveikts. Šai apstāšanās brīdī rokas pulkstenis tikšķēt gan nebeidz. Tas arvien turpina atgādināt, ka nekas vēl nav beidzies.