Datori krietni vien mainījuši savu formu, izskatu un piedāvāto iespēju amplitūdu. Protams, neviens no mums nav redzējis pirmo datoru „dzīvajā”, bet droši var teikt pēc attēliem vien – tas bijis krietni vien lielāks savos izmēros par to, ko tagad varam viegli ieslidināt somā! Tehnoloģijas mainās, lieliem soļiem dodas uz priekšu un piedāvā mums – lietotājiem – arvien vairāk ērtuma, komforta, iespēju, funkciju, padarot lietotāja dzīvi un ikdienu daudz vienkāršāku! Tagad lielākā izvēle ir tajā, kādus parametrus izvēlēties, kādas funkcijas mums nepieciešamas un kāds izmērs mums piemērotākais. Galda dators, planšete, portatīvais dators – visi trīs ir lieliski, katrs no tiem savām darbībām un vajadzībām. Ja ikdienas darbam labāk izvēlēsimies galda datoru, tad situācijās, kur daudz jāpārvietojas un reizē jātiek galā ar dažādiem darba jautājumiem, izvēlēsimies portatīvo datoru. Un tad vēl paliek planšetdators – dators, bet ne gluži. Jā, funkciju ziņā tas spēj gandrīz tikpat daudz, kā portatīvais dators, tomēr, vai tas ir tikpat ērts, parocīgs un atbilstošs vajadzībām, kādas sagaidām izpildīt no datora? Tad kuru izvēlēties tad, ja nepieciešams daudz pārvietoties, bet arī daudz izdarīt? Plašeti vai portatīvo datoru?

Lai arī ražotāji planšetdatoru vēlas pozicionēt kā plaša pielietojuma preci, tas tomēr ierindojas starp portatīvajiem datoriem un viedtālruņiem, jo funkcijas un pielietojums ir ļoti līdzīgs.

Kas ir planšetdators – to ir visnotaļ grūti viennozīmīgi aprakstīt, jo atkarībā no ražotāja, planšete var būt gan kā liels mobilais telefons, kur zvanīšanas iespējas ir stipri otrajā plānā, gan kā portatīvais dators, ar vai bez tastatūras, gan kā liels plaukstdators ar bezvadu tīkla pieslēgumu. Iespēju ir daudz. Lielākoties planšetdatori pielāgoti ikdienas straujajam ritmam. Nav jāgaida, kamēr tas ilgi ieslēgsies – nospiežot sākumekrāna poga, ierīce ir gatava darbam uzreiz. Galvenais raksturojošais lielums, par kuru varētu runāt, ir ekrāns, jo tieši tajā slēpjas lielākā daļa ekstru. Tiesa, lētākām planšetēm tas ir zemākas kvalitātes, tāpēc arī mazāk prieka darboties. Protams, planšetdators būs arī krietni vien vieglāks svarā, kā portatīvais dators, pārnēsāšanai ikdienā. Tomēr nu jau arī jaunāko modeļi portatīvie datori krietni „kritušies svarā”, lai pārsimts gramu vairāk tomēr būtu mazākā bēda, ņemot vērā, ka portatīvajā datorā varētu būt vairāk iespēju darbam un izklaidei, kā planšetdatorā.

Planšetdatoriem ir arī savi trūkumi – nu, lielākoties kā jebkurai ierīcei. Skārienjutīga ekrāna darbspējas zaudēšanas risks ir liels, pastāv iespēja to sabojāt. Grūti izmantot ritināšanas funkciju – pirksts pie displeja ir jātur diezgan cieši, citādi ierīce to uztver kā vienkāršu klikšķi. Klaviatūrai ir ļoti liela nozīme, ja ar ierīci sanāk un vajag daudz rakstīt – rakstīt ar skārienjūtīgo ekrānu nekad nebūs tik ātri un ērti, kā ar klaviatūru. Konstruktīvi planšetes dalās divās kategorijās: tīrās planšetes, kas ir plānas ar iebūvētu skārienjutīgo ekrānu, un planšetes ar klaviatūru jeb transformeri ko var salocīt līdzīgi kā portatīvo datoru. Ar pēdējām var strādāt gan skārienjutīgajā, gan parastā datora režīmā, izmantojot klaviatūru. Šis režīms ir smagāks un darba ilgums bez strāvas pievada – mazāks. Visām jaunajām planšetēm var pievienot bezvada klaviatūru. Var pievienot atsevišķu bluetooth klaviatūru, bet tas jau ir papildus izdevumi un meklējumi saderībai.

Ja jāizvēlas starp portatīvo datoru un planšeti – viss atkarīgs no tā, kur un kā grasāmies ierīci izmantot. Tomēr, lielākiem darbiem, plašākam pielietojumam un iespējām portatīvais dators joprojām ir soli priekšā planšetei.