Kamēr virsrakstos galvenokārt dominē Grieķija, divas citas nesenas ziņas akcentē to, kāpēc Eiropas Savienība piedzīvo nopietnu ekonomisko un politisko krīzi, kuras postošās sekas varētu just gan ASV, gan pārējā pasaule. Viens notikums ir labi zināms. Eiropas Cen­trālā banka (ECB) ir paziņojusi, ka uzsāks ļoti vērienīgus kvantitatīvo atvieglojumu pasāku­mus, lai izvilktu kontinenta stagnējošās ekonomikas no krīzes. ECB atkārto ASV Federā­lo rezervju un Japānas bankas kļūdas.

Tā pirks valdības vērtspapīrus (lai gan teorētiski risku uzņemas katras valsts centrālā banka), lai pa­lielinātu bankas rezerves un kontrolētu pro­centu likmes. Normālā pasaulē bankas palielinātu aizdevumu izsniegšanu, ņemot šo jaudīgo naudu un pavairojot to. Reiz sensenos laikos viens jauno rezervju eiro radīja 8-10 eiro jau­nos aizdevumos. Nu vairs ne. Procentu likme ir cena, ko aizņēmējs maksā par naudas iznomāšanu.

Cenu kontrole vien­mēr kaitē tirgum un izkropļo to. Procentu lik­mju kontrolēšana var nopietni izkropļot aizde­vumu tirgus visā pasaulē, jauniem, maziem un vidējiem uzņēmumiem radot sarežģījumus sa­ņemt atbilstošus aizdevumus ar saprātīgiem nosacījumiem. Līdzīgā situācijā ir lielākā daļa mājsaimniecību. Tagad nonākam pie mazāk zināma stās­ta.

Tikko ECB bija uzsākusi Federālo rezerv­ju neveiksmīgās politikas ieviešanu (nav nekā­da sagadīšanās, ka brīdī, kad Federālās rezerves nāca pie prāta un pārtrauca kvantitatīvo atvieg­lojumu politiku, ASV uzlabojās situācija ar jau­nām darba vietām), pienāca ziņas, ka ECB ie­viesīs arī stingrākas kapitāla prasības Eiropas bankām. Tagad pat institūcijām, kas ir izpildī­jušas regulatora noteiktās kapitāla līmeņu pra­sības, tiek pieprasīts stiprināt savu kapitāla spilvenu.

ECB bezpalīdzība ir tiešām satriecoša. Kā banka var palielināt savu kapitāla spilve­nu? Pārdodot jaunus vērtspapīrus, samazinot dividendes un izsniedzot mazāk aizdevumu. Regulatori ir kā apmāti ar banku riskam pielāgo­to aktīvu vērtēšanu. Pēc banku uzraugu samai­tātās domāšanas iznāk, ka izsniegt aizdevumu Portugālei ir mazāk riskanti nekā izsniegt aizde­vumu Apple. Politiski nesaistīti biznesi, piemē­ram, lielākā daļa privātā sektora, tiek apdalīti.

Lielākā daļa rezervju, kas būs radušās šajā jaunajā kvantitatīvo atvieglojumu versijā, pa­liks ECB rokās. Vēl sliktāk – ECB nodrošina Ei­ropas politiķiem attaisnojumu, lai neveiktu nepieciešamo restrukturizāciju pašu mājās, kas aktivizētu reālu izaugsmi, piemēram, samazinātu patiešām uzpūsto publisko sektoru, paze­minātu pārāk lielās nodokļu likmes un liberalizētu darba tirgu. Eiropas nemierīgās ekonomikas turpinās stagnēt.

Kā liecina vēlēšanas Grieķijā, šīs prob­lēmas var izraisīt nepatīkamas politiskās atbal­sis. Francijas ksenofobiskā, fašistiskā Nacionā­lā fronte ir guvusi jaunu, vēl nebijušu atbalstu. Sagaidāms, ka Spānijas vēlēšanās šogad domi­nēs radikāļi. Iespējams, vēlēšanas Lielbritāni­jā iekustinās pasākumu virkni, kuras rezultāts būs šīs salas izstāšanās no Eiropas Savienības. Eiropas Savienības un eiro sabrukums varē­tu būt šausminošs, radot pasaulē haosu, kam līdzīgs nav piedzīvots kopš 20. gadsimta trīsdes­mitajiem gadiem.

Grieķija var likt pasaulei apgūt svarīgu mācību

Dārgais Ministru prezident Aleks Cipr un fi­nanšu ministr Jani Varufaki! Lai gan izcīnījāt no saviem kreditoriem čet­rus mēnešus atelpai, Jūsu situācija joprojām ir visai bezcerīga. Visi to zina, jo īpaši vācie­ši – lielākie maksātāji ES budžetā. Kā jau nesen pārliecinājāties, Jūsu spēja šantažēt savus kre­ditorus vairs nav tik ievērojama kā agrāk. Uzņēmumiem, bankām un citiem ir bijis pietiekami daudz laika sagatavoties sliktākajam scenāri­jam – tam, ka Grieķija izstāsies no eirozonas. Jūsu pilsoņi vairs Jums netic.

To pierāda skaid­ras naudas izņemšana no Grieķijas bankām lielā apjomā un kapitāla aizplūšana no Grieķi­jas uz drošākām vietām. Sava taisnība jau Jums ir, kad nevēlaties celt Grieķijas milzīgo 23% PVN (valsts apgrozījuma nodokļa forma). Un Jums arī ir taisnība, sakot, ka pašreizējā programma nestrādā. Taču piedā­vātās idejas (lielāki nodokļi turīgajiem, vairāk birokrātu valsts pārvaldē, faktiski nekādas priva­tizācijas, lielāka minimālā alga) ir vēl sliktākas.

Ja tiešām vēlaties izglābt valsti un tās iedzī­votājus no šaušalīgas ekonomiskās katastrofas, ir jāveic daži vienkārši pasākumi, kas ātri vien veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā tas Jums dotu nenovērtējamu politisku iespē­ju pateikt troikai – SVF, ECB un ES (piemēram, vāciešiem), ka tai ir jāpazūd. Nav tāda iemesla, kāpēc Grieķijas ekonomi­ka nevarētu attīstīties. Pietiek paskatīties uz kaimiņvalstīm Bulgāriju, Albāniju un arī Ma­ķedoniju.

Lai gan tām ir gana daudz problēmu, šo valstu sniegums ir ievērojami labāks nekā Grieķijai. To ekonomikas aizvadītajos gados ir attīstījušās, kamēr Jūsējā piedzīvojusi pamatī­gu sarukumu. Vai Grieķijai mūžīgi jābūt par ES atkritumu savācēju, ja runājam par ekonomi­kas izaugsmi? Nē. Jūs varat tikt vaļā no ubaga tarbas uz visiem laikiem nodokļi Bulgārijai un Maķedonijai ir vieno­tās likmes nodokļu sistēma, kur ar 10% nodok­li ir apliek iedzīvotāju ienākumus. Ieviesiet paši savu 10% vienotās likmes nodokli.

Pēc tam līdz 10% samaziniet savu uzņēmumu ienākuma no­dokli. Turpiniet ar PVN samazināšanu līdz 15%, kas demonstrēs nomāktajiem iedzīvotājiem Jūsu apņēmību rīkoties viņu labā. Kas attiecas uz smieklīgi augsto 45% darba algas nodokli – samaziniet arī to līdz desmit procentiem. Protams, SVF, ECB, ES un visi pārējie kliegs, ka nevarat to atļauties. Taču Jūsu atbildei jābūt, ka nevarat atļauties to nedarīt. Grieķijā izvai­rīšanās no nodokļu maksāšanas ir endēmiska.

Jūsu valsts briesmīgā nodokļu sistēma ir viens no iemesliem lielajai ēnu ekonomikai. Lai pa­kaitinātu vāciešus, ņemiet piemēru no Krievi­jas. Kad Putins 2000. gadā nāca pie varas, Krie­vijas nodokļu sistēma bija vēl nesaprotamāka un korupciju veicinošāka nekā Grieķijā. Putins to izbeidza, ieviešot 13% vienotās likmes no­dokli iedzīvotāju ienākumiem un samazinot citus nodokļus. Valsts ienākumi strauji palie­linājās, ko veicināja ieviestie atvieglojumi.

Arī ekonomika piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. (Jā, un tas bija Krievijas mūžīgā prezidenta augstākais sasniegums valsts pārvaldībā.) Nodokļi ir gan cena, gan nasta. Kad palie­lina cenu tādām lietām kā produktīvs darbs, veiksme un vēlme uzņemties risku, nasta kļūst smagāka un rezultātā no tā mazāk kāds kaut ko iegūst. Resursus rada cilvēki, nevis valdības.

Privatzācija

Šis ir viegls veids, lai iegūtu lie­lus skaidras naudas līdzekļus, kas ievērojami samazinās spiedienu uz budžetu. Iepriekšējās valdības nevēlējās saskaitīt tām piederošos īpa­šumus un noskaidrot, cik cilvēku tajos strādā. Tas ir bezatbildīgi. Taču Jūsu valdība ir uzņē­musies to, ko priekšgājēji nevēlējās darīt. 2011. gadā Atēnās apmeklēju konferen­ci, kur pārrunāja Grieķijas ekonomikas nākot­ni.

Dalībnieku vidū bija Polijas valdības pār­stāvji, kas bija vadījuši vairāku valdības aktīvu un uzņēmumu pārdošanu, tā iegūstot budže­tam daudzus miljardus eiro. Mierīgā tonī viņi teica, ka Georga Papandreu valdībai nav vēl­mes ar viņiem tikties, lai apspriestu Polijas privatizācijas procesa laikā apgūtās mācības. Kreditoriem, kamēr viņi cenšas Jūs glābt, ir visas tiesības dēvēt Jūsu rīcību par smieklīgu, ja at­sakāties pievērsties tik pašsaprotamu reformu īstenošanai.

Beidziet nonievāt bijušos Grieķijas iedzīvotājus vai izcelsmes cilvēkus, kuri vēlas palīdzēt, ieguldot naudu savā valstī.

Valdībai šādus investorus vajadzētu sagaidīt atplestām rokām, nevis ar aizdomām. Jums arī vajadzētu mudināt savus iedzīvotājus, lai viņi šos cilvēkus neuzskata par nevēlamiem liekēžiem. Grāmatā, kuru sarakstīju kopā ar Elizabeti Eimsu, Money: How the Destruction of the Dollar Threatens the Global Economy – and What We Can Do About It, ir šāda anekdo­te: «Kad uzņēmējs Demetri Politopuls atgrie­zās no ASV savā dzimtajā Grieķijā, lai atvērtu alus darītavu, viņa uzņēmumam uzbruka van­daļi, automašīnai pārdūra riepas, bet viņš pats saņēma izsmieklu un draudus.»

Padariet uzņēmumu dibināšanas procesu vienkāršu.

Grieķija ir pavirzījusies uz priek­šu, ļaujot cilvēkiem dibināt likumīgus uzņēmu­mus, taču šis process joprojām ir pārāk ilgs un ļauj birokrātiem pieprasīt kukuļus. Izmanto­jiet Jaunzēlandes modeli! Tur atliek piespiest dažus datora tastatūras taustiņus, lai tiešsaistē pieteiktos nodibināt uzņēmumu. Vēl viens ārkārtīgi svarīgs aspekts, lai eko­nomika normāli funkcionētu, ir līgumu ievē­rošana. Pasaules Banka Grieķiju šajā kategori­jā ir atzinusi par vienu no sliktākajām valstīm pasaulē.

Izmainiet tos darba likumus, kas neveicina darba vietu radīšanu.

Smacējoši liku­mi, kas šķietami pasargā darba vietas, padarot darbinieku atlaišanu dārgu un grūtu, noved uz­ņēmumus situācijā, kad tie nevēlas algot jau­nus strādniekus, kā arī veicina nelegālo nodar­binātību. Lai gan neliels progress šajā jomā ir redzams, Jūs vēlaties to likvidēt. Arodbiedrī­bas kliegs, taču sabrukusi ekonomika un augošs bezdarbs situāciju arī neuzlabos.

Pat nedomājiet pamest eirozonu.

Jūsu drahmas nebūs vērtas pat tā papīra, uz kura tās drukājat. Grieķi no tām izvairīsies, un tas pa­darīs eiro (un dolāru) par valsts valūtu defacto. Tas sagraus atlikušo Grieķijas banku sistēmu, ekonomika sabruks, un nesen pārdzīvotās grū­tības tad šķitīs gluži vai paradīze. Dieva dēļ, nesekojiet Kipras piemēram un nekonfiscējiet banku depozītus. Kas attiecas uz kapitāla kontroli – ja īstenosiet iepriekš­minētās reformas izaugsmes veicināšanai, kapitāls sāks ieplūst Grieķijas depresīvajā ekonomikā.

Tomēr ir maz ticams, ka Jūs īstenosiet šos ekonomikas glābšanas pasākumus, jo īpaši nodokļu izmaiņas. Ne Jūs, ne Jūsu kredito­ri īsti nesaprot, kas liek ekonomikai uzplaukt. Jūs neesat vienīgie. Neskaidrība valda visā pasaulē. Kad pēc diviem gadiem ASV ievēlēs jaunu prezidentu, tas mainīsies, taču tad jau būs par vēlu aiztaupīt Grieķijai nevajadzīgas ciešanas. Lūdzu, pārlieciniet mūs, skeptiķus, ka ru­nājam nepareizi! Apņēmīgi novirziet savu val­sti uz tādu kursu, kas to padarīs par nākamo Vidusjūras Honkongu vai Singapūru, vai Sveici. Panākumi būs Jūsu labākā atriebība.