Farmaceitiskajā industrijā ir pieņemts uzskatīt, ka jaunu zāļu izgudrošanā jāiegulda vidēji miljards eiro. Tas attiecas uz medikamentiem, kas tiek ieviesti tirgū, bet kā ir ar tām zālēm, kuru izpēte lemta neveiksmei? Paskaitot kompāniju izdevumus izpētei un izdalot tos ar apstiprināto medikamentu skaitu, iznāk, ka vienu jaunu zāļu ieviešanai tirgū tiek iztērēti 4-11 miljardi dolāru. Piemēram, GlaxoSmith-Kline jaunu zāļu izpētei tērē 16 miljonus dolāru dienā, bet Pfizer pat 21 miljonu. Ja šis kompānijas izpētes procesu varētu saīsināt par nedēļu, ietaupījums būtu ap simts miljoniem dolāru. Te palīgā nāk latviešu kompānija Molport.
Molport ir interneta veikals ķīmiķiem, kurā var pasūtīt ap sešiem miljoniem dažādu unikālu vielu, bet uzņēmuma datu bāzi veido aptuveni 32 miljoni vielu. Agrāk, lai pasūtītu kādu vielu, tā bija jāmeklē biezos katalogos un tas aizņēma vismaz mēnesi, bet tagad to var izdarīt ar pāris klikšķiem. Turklāt to var izdarīt arī ķīmiķu valodā – uzzīmējot interesējošās vielas struktūrformulu un neraizējoties par dažādiem sarežģītiem nosaukumiem. Patlaban uzņēmumam ir apmēram 1000 klientu, un pērn apgrozījums sasniedza 765 tūkstošus eiro.
Uzņēmuma līdzīpašnieks un vadītājs Imants Zudāns, 38 gadus vecs pozitīvs slaida auguma vīrietis, ir Sinsinati universitātes ķīmijas doktors. Kad Latvijā bija treknie gadi, Imants nolēma pārcelties atpakaļ uz dzimteni. «ASV tu zini, cik saņem, kāds pielikums tevi gaida katru gadu, un finansiālajā ziņā dzīvi tur ir diezgan viegli paredzēt, bet Latvijā tolaik bija mežonīgie austrumi un pavērās daudz iespēju,» atminas Imants. Viņam bija piedāvājums līdzdarboties jaunas rūpnīcas veidošanā. Tiesa, tāpat kā daudzi projekti, arī šis krīzes dēļ netika realizēts.
«Tad es satiku Jāni Ošleju, kam bija biznesa ideja,» atceras Imants. Ošlejs tolaik mācījās MBA programmā Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, un kursa darbā viņam bija jāraksta par internetu. Jānim bija ideja izveidot vietni, kur var aprakstīt problēmas ķīmijas nozarē, un tad kāds piesakās tās risināt. Lai pārbaudītu, vai kādam šāda vietne būtu nepieciešama, viņš konsultējās ar Organiskās sintēzes institūta vadītāju Ivaru Kalviņu. Zinātnieks atzina, ka ideja ir laba, bet lielāka problēma esot tā, ka ir grūti iegādāties nepieciešamās ķīmiskās vielas.
Pasaulē ir simtiem miljonu ķīmisko vielu, turklāt, sintezējot tās savā starpā, rodas arvien jaunas. Nav brīnums, ka atrast kādu vienu konkrētu vielu ķīmiķim var izrādīties tikpat grūti kā sameklēt adatu siena kaudzē. Jaunu zāļu gatavošanas procesā tiek atlasītas iespējamās vielas, kuras ir jānotestē. Piemēram, zinātniekam, lai izstrādātu jaunas zāles, testam vajag 400 dažādu vielu. Parasti process ir šāds – caur katalogiem un internetu tiek meklēti piegādātāji, pie piegādātājiem atrod 320 vielu, savukārt no tām reāli pieejamas konkrētajā brīdī ir tikai 280. No tām vajadzīgajā daudzumā un par pieņemamu cenu ir 255, bet reāli iespējams nopirkt 235 vielas. Rezultātā pēc nedēļu vai mēnesi ilgas meklēšanas un neskaitāmām e-pasta sarakstēm zinātnieks var iegādāties tikai 60% interesējošo vielu.
Pie Molport Jānis ar Imantu sāka strādāt 2006. gada decembrī un pirmo versiju palaida pēc nepilna gada. Viņi atrada ķīmisko vielu datu bāzi un nopirka know-how, kā šādas datu bāzes veido.
Gatavu internetveikala bāzi gan viņi nekur nevarēja iegādāties, tāpēc sāka to veidot paši. Pirmā versija krietni atšķiras no šodienas Molport, jo tad reāli vielas iegādāties vēl nevarēja, bet varēja izveidot pirkumu grozu, un to Molport pašiem vajadzēja apstrādāt un sūtīt piedāvājumu klientiem. „Sākumā mēs priecājāmies, ka lapai ir viens apmeklētājs, nedēļā, tagad to apmeklē vairāk nekā pieci tūkstoši interesentu dienā,» izaugsmi raksturo Imants.
Tagad Moloport ir izveidota sarežģīta meklēšana, kas ļauj lejupielādēt jau gatavu interesējošo vielu sarakstu un filtrēt pasūtījumu. Turklāt mājaslapā no pieejamajiem sešiem miljoniem produktu četriem miljoniem dati ir sinhronizēti ar piegādātāja sistēmu. Dati katru dienu tiek atjaunoti.
Patlaban Molport sadarbojas ar 35 piegādātājiem un plāno to skaitu palielināt līdz pāris tūkstošiem. Par katru pasūtījumu uzņēmums no piegādātājiem ietur 20 procentus. «Ar ķīmiskajām vielām ir līdzīgi kā ar zupu restorānā – lai atmaksātos izvārīt katlu zupas, vajag pārdot pirmo šķīvi, bet katrs nākamais jau ir peļņa. Tāpēc arī ķīmisko vielu ražotāji ir gatavi maksāt komisiju, jo ir ieinteresēti pārdot saražotās vielu partijas.»
Preču noliktavu Molport neveido. Ja pasūtījums ir neliels un no viena piegādātāja, tas tiek uzreiz nosūtīts klientam. Ja pasūtījumā ir vielas no dažādiem piegādātājiem, tās iet caur Molport, kur sūtījums tiek pārpakots un tālāk nosūtīts klientam. «Līdz šim mums lielākais pasūtījums bijis 150 tūkstoši vielu,» apjomus raksturo Zudāns.
Molport orientējas tieši uz tādu ķīmisko vielu pārdošanu, kas nepieciešamas jaunu zāļu izpētei un izstrādei. Priekšrocību vienuviet iegādāties visas interesējošās vielas jau novērtējušas deviņas no desmit pasaules vadošajām ķīmijas universitātēm. Šādu izpētes vielu tirgus vien ir pieci miljardi dolāru, turklāt pagaidām Molport ir tikai viens konkurents – interneta veikals eMolecules, kam datu bāzē arī ir aptuveni seši miljoni vielu. Molport bizness izklausās vilinošs, un to ir pamanījis arī riska kapitāla fonds Imprimaturm, kas uzņēmumā kopumā investējis 300 tūkstošus eiro.